XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki

in English

Igaunijas Dziesmu un deju svētki saviļņos ļaužu sirdis

12. jūnijs 2014 14:45 Igaunija Dziesmusvētki #DZSVEST 0 Drukāt

http://www.dziesmusvetki.tv/Uploads/2014/06/12/1402573751_1188_orig.jpg

Igaunijas Dziesmu un deju svētki ir pasākums, kas ik pēc pieciem gadiem kādas jūlija nedēļas nogalē apvieno milzīgu 25 000 dziedātāju kopkori. Gandrīz 100 000 skatītāju izbauda koncertus un pievienojas korim, dziedot tam līdzi populārākās dziesmas.
Dziesmu svētki notiek jau kopš 1869.gada, un tie ir kļuvuši par galveno Igaunijas identitātes zīmi. Divas reizes vēsturē Dziesmu svētki ir bijuši cieši saistīti ar Igaunijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. 19.gadsimtā koru dziedāšana un Dziesmu svētki bija pamatā kādreizējās zemnieku tautas nacionālajai atmodai, kuri dziedot atklāja savas valodas un kultūras mantojuma patieso vērtību. Nacionālā atmoda un identitātes apzināšanās bija par pamatu Igaunijas neatkarības pasludināšanai 1918.gadā. Pēc Otrā pasaules kara, kā arī padomju okupācijas laikā Dziesmu svētki palīdzēja saglabāt nacionālās identitātes apziņu. Padomju vara saprata šo svinību milzīgo potenciālu un repertuārā lika iekļaut arī padomju dziesmas, tomēr cilvēki joprojām dziedāja savas iemīļotās tautasdziesmas. 1988.gadā vairāki simti tūkstoši cilvēku pulcējās Dziesmu svētku estrādē un vairākas dienas un naktis dziedāja par brīvību. 1991.gadā Dziesmotā Revolūcija veicināja padomju varas sabrukumu un Igaunijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.
Vairāk nekā 20 gadus pēc neatkarības atgūšanas Dziesmu svētki joprojām ir tikpat populāri kā agrāk. Igauņi no visas pasaules ierodas mājās uz šīm svinībām kā uz kopīgu ģimenes tikšanos. Vēlme piedalīties Dziesmu un deju svētkos motivē igauņus gan savā zemē, gan ārvalstīs pievienoties koriem un deju grupām un palīdz saglabāt igauņu tradīcijas un valodu dzīvu arī mūsu globalizētajā pasaulē. Repertuārs ir sarežģīts, un kori to apgūst veselus divus gadus, lai pirms svētkiem veiksmīgi izturētu atlases noklausīšanos.
Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu 90% igauņu ir sava personīgā pieredze Dziesmu un deju svētkos kā izpildītājiem vai klausītājiem un skatītājiem. Igaunijas Dziesmu un deju svētki kopā ar Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētkiem kopš 2003.gada ir iekļauti UNESCO Mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu skaitā.
Pēdējo gadu laikā Dziesmu svētkos ir piedalījušies arī diezgan daudzi ārzemju kori. Pjemontas bērnu kora mākslinieciskais vadītājs Roberts Geary teica: "Tā ir pilnīgi atšķirīga, bet neatkārtojama pieredze. Ne tāpēc, ka tas bija skaļi, lai gan koncerts bija skaņu pārpilns - pārsteidzošu skaņu. Tas radīja vidi, kas jums lika justies tā, it kā jūs būtu akumulators, kas pieslēgts lādētājam, jūsu dvēsele ir pieslēgta akumulatora lādētājam".
 
Šovasar no 4. Līdz 6.jūlijam Dziesmu un deju svētki sasaucas ar tēmu "Laika skarts. Laiks pieskarties". Kādas ir tās reālās lietas, kas ir mūs skārušas un izmainījušas mūsu dzīvi? Dziesmu un Deju svētki vienmēr saviļņo. Tie nav  tikai daži kori, kas dzied, bet gan spēcīgs emocionāls pārdzīvojums. Spēcīgā pozitīvā enerģija pārņem arī auditoriju. Savā dziļākajā būtībā vēsie un rezervētie igauņi nekautrējas un pauž emocijas gan savstarpēji, gan viesiem.
Vienlaicīgi ar Dziesmu svētkiem notiek arī Deju svētki, kuru laikā trīs koncertos 8600 dejotāji vecumā no 8 - 80 gadiem veido sarežģītus rakstus stadiona zālienā „dzīvās” mūzikas pavadījumā.
Sestdien visi dalībnieki dodas krāsainā gājienā no pilsētas centra līdz Dziesmu svētku estrādei, skatītāju ovāciju pavadīti, dziedot un dejojot visa 5 km garā gājiena laikā.
Visi koncerti un izrādes notiek brīvā dabā.

Biļetes var iegādāties www.laulupidu.ee 

Biļešu cena  ir  no 4 - 50 eiro.