XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki

in English

Mums pieder mākslas un kultūras brīnums

Drukāt

"Gaisma līgo Latvijā" - ar šādu vēstījumu sevi piesaka XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki, kas šogad ieskandinās un rotās mūsu galvaspilsētu Rīgu un visus Latvijas novadus no 30.jūnija līdz 7.jūlijam.

Pēc svētku galvenā režisora Uģa Brikmaņa ieceres svētku nedēļai ir jākļūst par visu nāciju aptverošu rituālu, kas atjaunina latvisko kultūrapziņu un nostiprina latviskās kultūras jaunradīšanu kā mūsu patības pamatu.

Gaismas dziesmas un dainas, gaismas līgošana - radīšana,  caurvīs svētku norišu skanisko un vizuālo tēlu.

Nozīmīga svētku raksturzīme būs saistīta ar Latvijas lielo personību nozīmīgajām jubilejām. Šogad Dziesmu un deju svētkos īpaši godināsim Jāzepu Vītolu. Atzīmējot viņa 150.dzimšanas dienu, Noslēguma koncertā „Līgo – lai top!” iekļauti vairāki ievērojamā latviešu komponista kora mūzikas darbi, kā arī Latvijas Universitātes Lielajā aulā Vītola daiļradei veltīsim atsevišķu koncertu, kurā komponista pazīstamās un mazāk zināmās dziesmas izpildīs skanīgais Latvijas kordiriģentu koris. 150 gadi šogad aprit arī Rūdolfam Blaumanim, kura lugu iestudējumus divas dienas Brīvdabas muzejā un Vērmanes dārzā izspēlē plašā amatierteātru saime. Savukārt vokālie ansambļi ar īpašu koncertu „Putns ar zīda asti” godinās dzejnieka Ojāra Vācieša 80 gadu jubileju.

Mēs sagaidām, ka svētkos piedalīsies ap 40 000 dalībnieku, tostarp 57 ārvalstīs dzīvojošo latviešu kopienu mākslinieciskās grupas un ap 100 mazākumtautību kolektīvu un individuālo izpildītāju. Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju mēs strādājam pie tā, lai šajos svētkos mazākumtautību programma būtu īpašs notikums un spilgti atklātu Latvijas kultūras daudzveidības mazāk zināmās pērles.

Veidojot deju lieluzvedumu „Tēvu laipas”, īpaši lepni esam par kuplo dejotāju skaitu, kuram pagājušā gada laikā ir piepulcējušās klāt 97 jaunas deju kopas. Ar bagātu programmu mūs šogad priecēs pūtēju orķestri, kas līdzās tradicionālajam Dižkoncertam piedāvās vairākus koncertus Latvijas baznīcās, kā arī kā mazu intrigu veidos īpašu „Karoga gājienu”. Klasiskās mūzikas baudītājiem īpašs notikums solās būt vokāli simfoniskais koncerts Arēnā Rīga, kurā labākie Latvijas profesionālie kori un orķestri kopā ar labākajiem amatierkoriem izdziedās pasaules un Latvijas kora mūzikas šedevrus. Svētkos neiztikt bez tradicionālās kultūras norisēm, kas ar laikmetīgiem līdzekļiem mūsu tautas bagāto kultūras mantojumu atklās tautas mūzikas koncertos, folkloras dienā un tautas lietišķās mākslas izstādē „Dziesma top citādi”.

10 gadus atpakaļ Dziesmu un deju svētku tradīciju Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) proklamēja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu.

Sagaidot XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus, mēs aicinām Latvijas cilvēkus būt lepniem par to, ka jau 140 gadus mūsu tautai pieder pasaulē atzīts mākslas un kultūras brīnums, kura saglabāšanā un pilnveidošanā radoši līdzdarboties var ikviens, kas patiesi piederīgs latviskajai kultūrai.

 

Dace Melbārde

Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore